Astoņas meitenes atsakās pakļauties sabiedrībā pieņemtajiem kanoniem un tās izvirzītajām prasībām. Viņas traucas pretī pieaugušo dzīvei košos legingos, kopā ar Pikaču un izaicinoši izslietu vidēju pirkstu. Šis nudien nav rozēm kaisīts ceļš – pasaule ir skarba un auksta. Un tāda ir arī pieaugšana. Režisore Annika Berga raksturo savu pirmo spēlfilmu kā ‘panku skuķu filmu’. Meitenes nemeklē mīlestību, bet sevi un savu vietu pasaulē. Filmas montāža ir tikpat šizofrēniska kā pati kļūšana par pieaugušo. Līdzīgi kā meitenes pieprasa savu likumīgo vietu sabiedrībā, Berga atsakās pakļauties lineārā naratīva likumiem, klasiskai sižeta uzbūvei un sabiedrībā pieņemtām morāles normām.