Anastasija reiz tika ievietota nepilngadīgo noziedznieču pāraudzināšanas kolonijā. Viņa nožēloja pastrādāto un sapņoja atgriezties brīvībā, kur gaidīja jauna un brīnišķīga dzīve. Šajā vietā tā domāja visas meitenes. Nu pagājuši desmit gadi. Diemžēl ilgotais nav piepildījies. Dzīve brīvībā izrādījās daudz grūtāka un smagāka par uzturēšanos aiz restēm. Viņa tomēr atrod sevī spēkus, lai cīnītos par savu un savas meitiņas laimi.