Personisks Gundegas Repšes stāsts par Kurtu Fridrihsonu – mākslinieku, garīgo skolotāju, autsaideru, ieslodzīto un nonkonformistu Latvijas vēstures līkločos. Viņš bija paraugs un iedvesmas impulss daudziem cilvēkiem, kuru garīgā pasaule negribēja pieņemt padomju sistēmu. No pirmskara civilizētās Eiropas viņš nesa sev līdzi šarmu un vieglumu. Jo lielāka distance šķir Fridrihsona fizisko esamību no šodienas, jo reljefāk ieraugāms viņa personības savrupais un izcilais spēks. Iepretim tūkstošu masai, kas šodien aizbildinās ar kolaborācijai komplimentāro frāzi “bija tādi laiki!”, tādējādi attaisnojot savu nepretošanos un samierināšanos ar sistēmas skrūvītes lomu, savrupnieks un piemērs citādai iespējai ir eksistenciāli svarīgs.