Viens vētrains gads Ekdālu, augstākās vidusšķiras ģimenes, dzīvē ar desmit gadus vecā Aleksandra acīm, kura dzīvā iztēle uzbur maģiskus notikumus pirms un pēc sava tēva nāves. Aleksandram un viņa māsai Fanijai pēc mātes kāzām ar stingro prelātu ir liegti visi viņiem zināmie prieki, un bērni nokļūst savdabīgā gotiskā šausmu stāstā. Fanija un Aleksandrs ir sapnim līdzīga ģimenes hronika. Bergmans to bija iecerējis kā savu ‘gulbja dziesmu’, un tā ir režisora vissirsnīgākā un visautobiogrāfiskākā filma, ASV Kinoakadēmijas godalgots triumfs, kurā viņam raksturīgā melanholija un jūtu intensitāte savijas ar bezgalīgu prieku un jutekliskumu. Bergmans raksturojis Faniju un Aleksandru kā sava kinorežisora mūža kopsavilkumu.