Rit ar vēzi slimās Agneses dzīves pēdējā diena. Viņas tuvumā sapulcējušies vistuvākie cilvēki – māsas Marija un Kārina un kompanjone Anna. Visas četras sievietes meklē spēku, lai samierinātos ar neizbēgamo, pārvarētu bailes, norautu aizkaru, no kura otras puses viņas skatās un apbrīno, bet neuzdrošinās tam pieiet tuvāk, lai pieskartos. Kā pulksteņa tikšķi formālajā filmā Bergmans ir ierobežojis sevi, izmantojot tikai asins toņu paleti, bet tuvplānos atklāj dvēseli. Dziļi izjustais darbs – viens no Bergmana spilgtākajiem formas eksperimentiem, kas saņēmis Oskaru par operatora Svena Nīkvista neparasto krāsu paleti – spēcīgi ataino cilvēka izturēšanos nāves priekšā, balansējot uz realitātes un murga, miera un šausmu robežas.